Tik ļoti pietrūka…

RAA_9443

Zini kā ir, kad kaut kas ļoti pietrūkst, bet tu saproti, kas tas ir tikai tad, kad atkal izbaudi to. Nu tā man bija ar pagājušo nedēļas nogali. Sapratu, ka nekas (TIEŠĀM nekas) mani tā neuzlādē kā laiks ar draugiem dabā, saulē, ārā… tā nepiespiestība un brīvība. Zinu, ka katram tas ir kaut kas cits, bet man noteikti vajag ārā, vajag, lai vējš izpūš laukā visas domas, lai vaigi pasildās saulītē, lai kājas izstaigājas, lai mute smaida un lai sirds vienkārši bauda. Paldies Dievam par iespēju dzīvot vietā, kur daba un tās skaistums ir tik pieejams, tik tuvs, tik aizsniedzams un baidāms. Pirmdien no rīta modos ar pavisam citu sajūtu. Neviena kafejnīca, veikals, muzejs, teātris, lai gan skaisti un brīnišķīgi, tik ļoti nepiepilda manu sirdi kā daba un attiecības ar sev tuvajiem. Un pats labākais, ka ir tikai pats, pats pavasara sākumiņš, kas nozīmē, ka laiks dabā – vēlie vakari, garās pastaigas un slinkie pikniki tagad tikai sāksies. Es esmu TIK priecīga par to!!!

Te bildes no mūsu pastaigas svētdienas pēcpusdienā. Staigājām gar jūru, runājāmies, smējāmies… Noa jaunākais, mīļākais vārds ir: “Pats!” Neviens nedrīkst palīdzēt vai izdarīt viņa vietā. Pašam jākāpj ledus kalnos, pašam jāšķērso mazās upītes un pašam jāmeklē sev koki. Palīdzība tiek pieņemta, ja patiešām citas izvēles nav. Un es mācos ļaut, mācos palaist vaļā bēbīti un ļaut džekam augt lielam – iekarot, izcīnīt, uzkāpt un izdarīt. Ja gribu, lai viņš aug par īstu, spēcīgu vīrieti, tad dažkārt jāmācās “mammot” no malas. Man tas ir grūti, bet ar katru reizi, kad redzu, ka viņš kaut ko izcīna, paliek vieglāk. Domāju, ka vasara solās būt piedzīvojumiem bagāta un mana “ļaušanās” šajā jomā tiks pārbaudīta jaunos līmeņos. Ha! Nevaru sagaidīt!

Foto: Rareflower Photograohy

Apgērbs Noa un man: Lindex

Tevi varētu interesēt

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *