Let it snow!

RAA_6199

No visiem gadalaikiem ziema ir tas, kuru gaidu vismazāk, bet pēdējos gados ļoti mācos to mainīt. Gribu mīlēt un atrast skaisto visās sezonās. Un te viena diena, kurā, man liekas, pat lielākais ziemas nemīlētājs, sajustos nedaudz kā bērns un uz miljoniem sniegpārslu skatītos ar brīnuma pilnām acīm. Mēs apstājāmies uz ceļa, kurš bija aizsnidzis balts un visus zarus mežā klāja bieza sniega sega. Pārslas turpināja krist lēnām, bet daudz! Bērni, ragavas, sniegavīrs, pikas un daudz spiedzošu smieklu. Patiešām bija sajūta, ka esmu atgriezusies bērnībā, kad sals kož kāju pirkstos un roku pirkstus vairs nemaz nejūt, bet mēģinām mammai izlūgties vēl tikai dažas minūtes ārā. Ir tumšs, bet lielā ielas lampa dod pietiekoši daudz gaismas un viss sniegs mirdz kā Disneja multenē. 

Citreiz ir tik forši uz mirkli izkāpt no pieaugušo pasaules ar pienākumiem, termiņiem un ikdienas darbiem un iekāpt bērnības bezrūpībā. Sniegs pārtop no traucēkļa par brīnumainu pasauli, kurā gribas palikt ilgāk. Dažas stundas “bērnībā” un vairs nevajag ne spa, ne ceļojumu, ne slaveno “izraušanos”.

Gribu šīs bildes atstāt šeit sev par atgādinājumu skaistajai dienai un tam brīnumainajam mirklim, kad likās, ka ir tik skaisti, ka varētu būt filmā. Un gribu arī jūs iedrošināt pirms svētku laikā atrast tos brīžus, kad uz lietām var paskatīties ar bērnības un vienkāršības acīm. Ticu, ka mums katram priekšā ir daudz brīnumainu mirkļu uz kuriem jāmāk pareizi paskatīties. 

Un es ļoti gaidu nākamo ziemas dienu, kad varēs šādi kopā ar bērniem iztrakoties sniegā! Ah! Tāds prieks!!!



Skaisto dienu iemūžināja talantīgā: Anita Austvika

Tevi varētu interesēt

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *