Autentiski?

autentiski_1

Vai tev ir bijusi nedēļa vai diena, kad liekas, ka nekas neiet tā, kā vajadzētu? Kad liekas, ka visi tie mammu darbi ir nenozīmīgi un neviens tos neredz? Kad grūti celties un jau atkal kārtot māju, jo zini, ka rīt tas viss atkal sāksies no jauna? Kad negribas nevienu satikt, ne ar vienu runāt, bet tajā pašā laikā jūties izolēts un gribi, lai kāds uzzvana? Kad gan ķermenis, gan prāts šķiet tik smagi un noguruši? Jā, man tāda bija iepriekšējā. Ko es darīju? Neko! Haha! Nu nē, darīju visu, kas bija jādara, jo mazais, enerģiskais puika, kura dzīve šobrīd atkarīga no manis, ir svarīgāks par manu garastāvokli. Tikai to visu darīju bez liela prieka vai motivācijas.

Šis mans garastāvoklis pagājušajā nedēļā izraisīja daudz pārdomu… Bieži tagad lasu par to, kā citiem liekas, ka cilvēki Instagramā izliekas vai prezentē kādu izdomātu, samākslotu dzīvi. Tas nekad nav bijis mans mērķis, tāpēc pārdomāju, vai to daru arī es? Kāpēc, piemēram, negribas likt bildi internetā un teikt, ka man ir slikta nedēļa un slikts garastāvoklis? Vai tas nozīmē, ka neesmu autentiska internetā? Vai tā ir taisnība, ka vēlos parādīt sevi kā ideālu?

Nedēļas beigās, gan es atradu atbildi uz šo jautājumu. Manā dzīvē ir dažādi cilvēki un katram no tiem, atkarībā no mūsu attiecībām, ir noteikta pieeja manai dzīvei un personīgajām domām vai sajūtām. Šī pieeja tiek iegūta caur gadiem ilgu draudzību, kas iziet caur priekiem un bēdām kopā. Tā tiek dota cilvēkiem, kuri kaut kādā veidā pierādījuši, ka viņiem rūp manas emocijas vai domas. Viņi bijuši klāt brīžos, kad ir bijis jāraud un brīžos, kad ir jāsvin. Šāda pieeja nav visiem. Tā tiek veidota un kopta cauri laikiem. Manas attiecības ar citiem atšķiras. Un es ticu, ka tā ir katram no mums! Ir paziņas uz kuru jautājumu par to, kā tev iet, mēs vienmēr atbildam ar: labi! Un ir draugi, kuru priekšā, kā atbildi uz šo jautājumu, var izplūst asarās. Un neviena no šīm atbildēm tevi nepadara par meli. Tās tevi padara par cilvēku ar veselīgām robežām.

Tāpēc svinīgi paziņoju, ka atsakos justies vainīga, jo kādam nepatīk tas, kas tiek attēlots Instagramā. Pārmeklējot savu sirdsapziņu, es zinu, ka internetā nemeloju un mans mērķis nav parādīt savu dzīvi perfektāku nekā tā ir. Vienkārši simtiem svešu cilvēku nav pieeja manai dzīvei pilnībā ar visiem tās priekiem vai bēdām. Un es izvēlos, cik liela šī pieeja būs un ar ko es esmu gatava dalīties. Tas mani nepadara mazāk autentisku.

Lūdzu nekad nedomā, ka es, mana dzīve, manas mājas, mans bērns, laulība vai draudzības ir jebkādā veidā perfektas. Es mācos saskatīt labo, būt pateicīga un mācīties, lai visas šīs lietas aug un kļūst labākas. Taču tās nav un nebūs perfektas!

Un pēc tā visa bija tik labi aizbraukt uz ļoti vējaino jūru, lai izvēdinātu galvu. Mašīnā izkratīt sirdi un izdzert milzīgu kafijas krūzi ar putukrējumu. Atbraucot mājās, domas bija skaidrākas un lietas vairs neizskatījās tik drūmas. Šonedēļ jau ir pieslēgta apkure un gribas kārtot māju, uztaisīt kaut ko garšīgu un paspēlēt ķerenes ar Noa. Paldies Dievam!

Paldies manai mīļajai draudzenei Anitai, ka izvilka mani no mājas, uzklausīja un to visu vēl smuki safočēja!

Noa nebija vēja fans 😀

Tevi varētu interesēt

4 komentāri

  1. Un galvenais nepiemirst, ka neviena priekšā mums nav jāattaisnojās un nekas jāpaskaidro, lai nedod dies’ vēl sajusties vainīgam kāda priekšā, ka , redz, man, varbūt, ir rožaināka dzīve. Tāpat vienmēr būs kāds buninātājs.

  2. Man negribas ticet, ka kads vel doma, ka onlina dzive ir absoluti tiess ikdienas atspogulojums. Man citu cilveku blogi, bildes, apraksti ir ka iedvesmas avots dzivot labak, dzivot skaistak. Rez, ta ari var! Bet, protams, mums visiem ir dienas un nedienas, bet tiesi nedienas skaistais, labais iedvesmo, nevis spiez pie zemes. Skaudiba spiez pie zemes, un ar to ir pasam cilvekam jacinas, nevis jagaida,ka visi parejie mazgas savu netiro velu publiski.
    Man patik, ka Tu iedvesmo, un es zinu, ka apaksa tapat ka man, ta ari Tev un citiem ir ikdiena. Turpinasim priecaties par skaisto! 🙂
    Inese x

  3. Sveika, lai gan tevi personīgi nepazīstu un neesmu Instagram mamma, esmu sajutusi kādu lietu ar ko vēlējos dalīties… Manuprāt, Instagram, bloga u.c. mammas nemelo… Viņas vienkārši ir iemācijusas un vēl joprojam mācās ikdienas skriešanaa, steigā, aizņemtībaa, neomaa, nogurumaa, bezspēkā u.t.t. saredzēt to skaistāko daļu savās dzīvēs un ar to arī dalās. Piemēram, es nevaru koncentrēties uz negatīvo savā dzīvē, jo tas aprij mani un ievelk savus tīklos no kuriem pēc tam grūti izrāpties, tāpēc, es arī izvelos saredzēt, iemūžināt un dalīties ar skaistajiem brīžiem. Protams, ka ir arī melnaas dienas un tādas ir mums VISIEM, bet skaistaas bildes un atminas palīdz tās paciest. Paldies, par Tavu blogu, bildēm, pārdomām un iedvesmu. Vienmēr būs cilvēki, kam kaut kas nepatiks, piemēram, mūsu gadījumā cilvēki tik bieži netic, ka arī dzīvē ar gandrīz 6 bērniem var būt tik tiešām skaista 🙂 ne viegla, bet skaista.

  4. Neesam pazīstamas, taču šad tad iemetu aci šajā blogā, jo no tā staro siltums un mīlestība. Un ne mirkli nešaubos, ka tas taču nav viss – ir arī tā ikdienas daļa, kuru loģiski, ka neviens neatspoguļo. Un būsim godīgi – tie, kas sašust par pārlieko ideālimu, kas redzams skaisto un mīlošo mammu instagram kontos, taču tiem iespējams nemaz nesekotu, ja tur tiktu rādīta šī skaudrā realitāte 🙂 Mēs taču tajos lūkojamies, lai priecētu acis, sirdi un iedvesmotos! Tā, ka nevajag uztraukties par šiem viedokļiem un taisnoties par to kā ir 🙂 Dieva svētības!!!

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *